Tā kā Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību apdrošinātājam sausuma radīto zaudējumu atlīdzības izmaksu kompensēšanai, ir mazināti šķēršļi šī apdrošināšanas virziena attīstībai, un ir sagaidāms, ka zemniekiem apdrošināšana pret sausuma radītajiem zaudējumiem kļūs pieejamāka.
2018. gadā lauksaimnieku pieprasījums pēc sējumu apdrošināšanas pieauga, atsevišķām apdrošināšanas kompānijām – pat trīs reizes, jo divus gadus pēc kārtas bija nelabvēlīgi laikapstākļi – 2017. gadā lielās lietavas un 2018. gada vasarā sausums. Apdrošinātāji jau piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) radītiem zaudējumiem. Par šīm polisēm ir pieejams arī Lauku attīstības programmas atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai.
Savukārt apdrošināšana pret sausuma radītiem zaudējumiem zemniekiem bija daudz mazāk pieejama, jo tā reāli iespējama tikai tad, ja valsts daļēji kompensē izmaksātās atlīdzības. Problēma rodas tādēļ, ka sausums ir nevis lokāls negadījums (kā plūdi vai vētra), bet gan risks plašā teritorijā, un risku iestāšanās gadījumā prasa apdrošinātājiem ļoti lielas izmaksas. Šīs izmaksas var būtiski pārsniegt apdrošinātāju rīcībā esošos līdzekļus, kas uzkrāti no apdrošināšanas prēmijām, tādēļ bažās par spēju kompensēt zaudējumus cietušajiem apdrošinātāji līdz šim izvēlējās nesniegt šādu pakalpojumu.
Tādēļ valdība ir akceptējusi Zemkopības ministrijas izstrādātos noteikumus par kārtību, kā valsts kompensē apdrošinātājiem izmaksāto atlīdzību par sausuma radītajiem zaudējumiem sējumu platībām, kā arī kompensācijas piešķiršanas kritērijus un apmēru.
“Pērnā gada īpaši karstā un sausā vasara zemniekiem aktualizēja nepieciešamību apdrošināt sējumus pret sausuma radītiem zaudējumiem, diemžēl Latvijā šāds pakalpojums nebija pieejams. Priecājamies, ka mums ir izdevies salikt galvas kopā ar Zemkopības ministriju un radīt shēmu, lai arī sējumu apdrošināšana pret sausumu būtu interesants pakalpojums gan apdrošinātājiem, gan zemniekiem. Tas ir, lai vieniem būtu izdevīgi to piedāvāt, bet otriem – iegādāties,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Apdrošinātāji kompensācijai varēs pieteikt to zaudējumu atlīdzības daļu, kas pārsniedz kārtējā gadā un iepriekšējos gados lauksaimnieku iemaksāto kopējo apdrošināšanas prēmiju uzkrājumu virs 250% un nepārsniedz 60% no kopējās zaudējumu vērtības. Tāpat kopējais apdrošinātājiem izmaksājamās kompensācijas apmērs vienā gadā nedrīkstēs pārsniegt 1500% no kārtējā gadā iemaksāto prēmiju kopsummas.
Lai novērstu risku, ka lauksaimniekiem tiek piedāvātas apdrošināšanas polises par ekonomiski nepamatoti zemu cenu, noteikumos noteikta minimālās iemaksu prēmijas vērtība vienam hektāram – apdrošināšanas prēmijai par vienu hektāru sējumu ir jābūt ne mazākai kā 1% no vienā hektārā saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtības.
Lai Zemkopības ministrijas rīcībā būtu provizoriska informācija par tām sējumu platībām, kas apdrošinātas pret sausuma risku un sagaidāmajiem zaudējumiem, ja sausums iestātos, apdrošinātājiem līdz kārtējā gada 15. jūlijam jāiesniedz Zemkopības ministrijā informācija par sējumu platībām, kas apdrošinātas pret sausuma risku, un aprēķinātā apdrošināšanas summa.
Kompensācijām nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta Zemkopības ministrija varēs pieprasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Par Latvijas Apdrošinātāju asociāciju
Latvijas Apdrošinātāju asociācija ir biedrība, kas pārstāv apdrošināšanas nozares intereses nolūkā sekmēt tās attīstību un caurspīdīgu pārraudzību. Būtisks biedrības uzdevums ir informēt sabiedrību par nozares aktualitātēm, skaidrot notikumus un kliedēt mītus. Asociācijā ir 16 biedri, kas aptver 99% Latvijas tirgus. Kopš 2004. gada darbojas arī asociācijas ombuds jeb ārpustiesas atlīdzību strīdu izskatīšanas institūcija.